Adonīda svētki LMC rīkotajā izstādē 6.elements viesnīcā Stabu99 2002. gadā Adonīda svētki Mākslas Akadēmijā - maģistra grāda diplomdarbs.

 

Instalācija Adonīda svētki- apmēram 330 sieviešu kurpītes, atrastas secondhand veikalos, draudzeņu un akadēmijas biedreņu sanestas un saziedotas. 

Adonīda svētki jeb Adoniji bija antīkās Grieķijas sieviešu svētki - neformāli, valsts nefinansēti svētki, kuru pamatā bija mīts par maigo sieviešu mīlētāju dievu Adoniju - pretmetu karavīru aizbildnim Hēraklam. Katru gadu jūlija naktīs grieķietes pulcējās uz pilsētu namu jumtiem, lai pieminetu Adoniju - Afrodītes mīluli, kuru medībās saplosīja griezsirdīga vīra uzsūtītā mežacūka. Ričards Senets savā darbā "Miesa un akmens" sniedz šādu Adoniju aprakstu: " Sērošana par mirušo izpaudās  visu nakti paliekot nomodā, dejojot, iedzerot un dziedot kopā ar draudzenēm. Adonijiem nepiemita grieķu vīriešu simpozijiem raksturīgā ekskluzivitāte, privātums un sacensības gars. Sievietes klīda no jumta uz jumtu, ieklausīdamās balsīs, kas tās sauca no tumsas, kāpa augšā pa jumtiem pieslietajām kāpnēm, lai paliktu pilnīgas svešinieces. Atbalsodams tumsā skanošus smieklus, jumts kļuva par draudzīgu, anonīmu teritoriju. Turklāt šis svētku jumts nebūt nekalpoja par sieviešu sacelšanās "starta laukumu" - jumts bija vieta, kur sievietes uz mirkli IZKĀPA ĀRĀ no tiem noteikumu rāmjiem, kādus tām paredzēja pilsētā valdošā kārtība- godājama, precēta sieva ir klusa un nemanāma. Šie svētki bija pārlieku dīvaina parādība senajā Grieķijā, lai izsauktu tiešas represijas." 

Mans darbs ir vizuāls komentārs Seneta brīnišķīgajam tekstam.